Mīlēt sevi

Šī varētu būt pēdējā laika biežāk dzirdētā un "maltā" frāze - iemīli pats sevi! Bet kā sevi iemīlēt? Un kā zināt, vai man sanāk? Vai varu mīlēt sevi par daudz?

Sāksim ar to, ka mīlēt sevi nav ne egoisms, ne narcisisms, ne patmīlība. Tās ir ilgākās attiecības, kādas mēs jebkad veidojam. Sevis pieņemšana un mīlēšana norāda uz rūpēm par savu fizisko un emocionālo labklājību. Tas nozīmē ticēt sev, lepoties ar sevi, saviem panākumiem un spējām. Tajā pašā laikā, šī apziņa palīdz pārvarēt sarežģītus brīžus dzīvē un dod pārliecību, ka arī citas grūtības var tikt pārvarētas. Citiem vārdiem - tas nozīmē būt ar sevi gan priekos, gan bēdās.

Sevis iepazīšana prasa laiku un pacietību, tā ir aktīva darbība. No sākuma ir vērts aizdomāties par savām prioritātēm, kā arī atpazīt savas vajadzības. Mūsu pašu domas bieži vien var būt lielākais ienaidnieks, tāpēc domāšanas maiņa ir visa pamatā.

Īsuma par vainas izjūtu

Šī tēma man ir bijusi aktuāla ļoti ilgi. Man šķiet, ka ir viegli uzņemties vainu, bet ļoti grūti no tās atbrīvoties, jo tāda sajūta, ka visapkārt kāds vēlas, lai tu justos vainīgs, vai nu tas ir reliģijas vai kurltūras radīs spiediens, tomēr tā ir zināma var pār cilvēku. Līdz ar to, ka pati esmu  bieži saskārusies ar savu vainas apziņu, man ļoti grūti vedās veidot šos ierakstus. Burtiski, kā pret kalnu, piespiedu sevi domāt un rakstīt.

Šī ir plaša un neviennozīmīga tēma, tomēr kopumā varu teikt, ja tu jūties "iestidzis" savā vainas apziņā tad ir vērts padomāt, vai tu neesi pārāk bargs un kritisks pret sevi. Bieži vien domājot par sevi pagātnes notikumos, mēs domājam melnbaltās kategorijās, respektīvi, viss ir vai nu melns vai balts. Dzīvē nekas nav tik viennozīmīgs. Iespējams tu sev piedēvē "superspējas" un uzņemies pārāk lielu atbildību.

Jebkurā gadījumā tev ir tiesības vispirms parūpēties par savām un tikai tad par pārējo  vajadzībām un vērsies pēc palīdzības, kad jūti nepieciešamību.

Rūpes par sevi

Psihologi bieži saka ""Parūpējies par sevi!"
Bet ko tas nozīmē? Kā rūpēties?
Turklāt, mūsu sabiedrībā bieži ir dzirdēts, ka rūpes par sevi ir vājuma pazīme vai egoisms.
Vai tā ir? Vai arī tu domā, ka nav laika tādām "muļķībām?"

Rūpes par sevi nav egoisms, jo parūpējoties par savām vajadzībām, tu spēj vairāk sniegt arī apkārtējiem. Ja tu šobrīd pamēģinātu ieklausīties sevī - ko tu šobrīd vēlētos saņemt?

Kas ir rūpes par sevi? Ne vienmēr tas nozīmē apmeklēt SPA vai manikīru (bet arī tas var būt noderīgi). Tomēr ikdienā tas vairāk nozīmē pamanīt un pievērst uzmanību savām emocionālajām vajadzībām. Pamanot savas vajadzības tu kopumā uzlabo savu dzīves kvalitāti, turklāt rūpes par sevi ir vienlīdz nepieciešamas mums visiem - sievietēm, vīriešiem, bērniem.

Dzīves balanss

Turpinot izdegšanas tēmu, šonedēļ parunāsim vairāk par atbalsta meklēšanu un jo īpaši par laika veltīšanu sev.

Visgrūtāk ir būt patiesam pašam pret sevi (to es varu teikt arī no personīgās pieredzes), bet tas nāk par labu, lai pēc iespējas skaidrāk izvērtētu, kur tu šobrīd atrodies savā dzīvē, kas tev  palīdz, bet kas atņem enerģiju.

Psihologi bieži vien iedrošina nekautrēties un nebaidīties meklēt atbalstu, jo tas nenorāda uz vājumu, bet gan sniedz iespēju saņemt skatījumu no malas, iedrošinājumu un atbalstu. Mums visiem ir nepieciešams atbalsts (arī psihologiem!).

Visbiežāk garās darba dienās, stresa un neziņas apstākļos pazūd tas, ko var saukt par "Es pats" vai mana balss. Tad pārgurumā cilvēki sāk aizdomāties, kas es esmu, ko es vēlos sasniegt, vai manam darbam ir jēga? Varbūt ir vērtīgi padomāt pie sevis - ja tev vajadzētu par sevi pastāstīt svešiniekam, kādus vārdus tu izmantotu, kā sevi raksturotu?

Runājot par izdegšanu...

Izdegšana nesākas uzreiz un sākums parasti ir skaists un nemanāms. Jauns darbs, paaugstinājums esošajā darbā, pat ģimenes pieaugums. Ir tik daudz jauku un patīkami satraucošu notikumu dzīvē, kas sākumā liekas ka patīkams izaicinājums vai ilgi lolots sapnis. Tad kapēc tas beidzas ar emocionālu un fizisku sabrukumu?
Iepazīsties ar izdegšanas pazīmēm un stadijām.

Medusmēneša fāze

Izdegšanas sākums iezīmējas ar enerģijas pieaugumu, patīkamu satraukumu par pienākumiem un darbu. Ir vēlme uzņemties vēl papildus pienākumus, tomēr var jau sākt pamanīt pirmās stresa pazīmes.

Stresa pieaugums

Palēnām stresa līmenis pieaug un ir manāms biežāk nekā dažas dienas nedēļā. Paralēli sāk izzust iepriekšējā pacilātība. 

Pastāvīgs stress

Izdegšanas trešajā posmā, stress ir klātesošs arī veicot vienkāršus ikdienas darbus, turklāt izteiktāk izpaužas stresa simptomi.

Izdegšana

Šajā stadijā, iepriekš vieglāk izteiktie stresa simptomi (nespēks, garastāvokļa svārstības, dusmas, aizkaitinājums u.c.) sāk tieši ietekmēt dzīves kvalitāti un kļūst neiespējami turoināt iepriekšējo dzīves ritmu.

Izdegšana kļūst par ieradumu

Piedzīvojot hronisku izdegšanu, tā palēnām kļūst par pastāvīgu cilvēka dzīves sastāvdaļu, kas var radīt nopietnas fizsikās un mentālās veselības problēmas.